Vertebrologs

Vertebrologs ir ārsts, kurš specializējas mugurkaula slimību diagnostikā un ārstēšanā.

Vertebrologs savā darbībā aptver izmaiņas mugurkaulā – kakla, krūšu, jostasdaļas, krusta kaula un asteskaula akūtas un hroniskas slimības, arī dažādas mugurkaula traumas. Vertebrologs ir speciālists, kas ne tikai konsultē, bet arī spēj veikt operācijas.

Vertebroloģija ir salīdzinoši jauna medicīnas joma, kas pēta mugurkaula slimības, to sekas, pievēršas mugurkaula slimību diagnostikai,  ārstēšanas iespējām un profilaksei.

Trauksmes signāli, kad jāapmeklē vertebrologs
 

• Sāpes mugurkaulā. Neskatoties uz terapiju, tās turpinās ilgāk par 2 nedēļām, vai arī pēc nopietnām mugurkaula traumām.
• Sāpes, tirpšana, ''skudriņas'' ilgāk par 2 nedēļām izstaro uz kājām vai rokām.
• Parādās nespēks kādā no muskuļu grupām kājās vai rokās.
• Īpaši uzmanīgiem jābūt, ja muguras sāpes saglabājas guļus stāvoklī piemēram, naktī. Tas var liecināt par izteiktu skriemeļu locītavu iekaisumu, audzēju vai mugurkaula infekciju.
   

Pacienta izmeklēšana sastāv no vairākām daļām. Pirmkārt, vertebrologs iztaujā pacientu par viņa dzīvesveidu, darba specifisku u.tml. Ārsts veic izmeklēšanu (mugurkaula iztaustīšanu, ķermeņa kustību novērtēšanu, iestiepuma simptomu pārbaudi – taisnas kājas pacelšanas tests, cīpslu refleksu pārbaudi – pārbauda ar neiroloģisko āmuriņu, muskuļu spēka pārbaudi, jušanas zonu pārbaudi utt.), iepriekš veikto diagnostisko izmeklējumu rezultātu izvērtēšanu. Tā kā jebkura mugurkaula struktūra var tikt izmainīta dažādu slimību rezultātā, svarīgi ārstu informēt par blakusslimībām, tādām kā, piemēram, vielmaiņas traucējumi, artrīts, podagra utt.

Ja veikta mugurkaula operācija vai bijušas kādas kustību un balsta aparāta traumas, uz konsultāciju jāņem līdzi izraksti no stacionāra un ārsts jāinformē par, piemēram, pēcoperācijas periodā veikto ārstēšanas un rehabilitācijas gaitu. Vizītes laikā tiek pieņemts lēmums, kurš ietver vai nu papildus izmeklēšanu vai arī terapijas nozīmēšanu. Dodoties pie vertebrologa, noteikti vajadzētu veikt vismaz rentgenu divās projekcijās sāpošajam rajonam. Ja ir izstarojošas sāpes, tad vēlami ir arī datortomogrāfijas un magnētiskās rezonanses izmeklējumi.

Mugurkaula un muguras smadzeņu izmaiņu pamatdiagnostiskie rīki ir arī kaulu scintigrāfija, elektromiogrāfija, PET skenēšana un citi izmeklējumi, kuru daudzums katram pacientam var tikt mainīts individuāli. 
 

Kā ārstē mugurkaula slimības?
 

Visbiežākās muguras slimības ir skriemeļu locītavu funkcionāli bloki jeb krika, diska trūces, muguras smadzeņu dažādu līmeņu saspiedumi un to bojājumi. Iedzimtas un iegūtas mugurkaula patoloģijas kā displāzijas, skriemeļu noslīdējumi, skolioze, hiperkifoze jeb kuprītis, iekaisīgas (reimatoloģiska rakstura) un infekciju izmaiņas, kā arī audzēji.

Ieteikumi terapijai tiek balstīti uz slimības izmaiņu ilgumu, intensitāti un raksturu. Nereti nepieciešama arī neirologa, reimatologa, rehabilitaloga, fizioterapeita un citu speciālistu iesaistīšanās ārstēšanās procesā.

Pamatterapija sastāv no dažādām fizikālām procedūrām (gan sildošām, gan aukstuma aplikācijām), mugurkaula stiepšanas, teipošanas (uzlīmē speciālus plāksterus, kas rada zemādas audos telpu vienlaicīgi savelkot ādu – plaši izmanto profesionālajā sportā), korsešu vai apkaklīšu izmantošanu, medikamentiem utt. Taču viens no svarīgākajiem profilakses pasākumiem ir vingrošana.

Nopietnākos mugurkaula problēmu gadījumos ārsts iesaka dažāda veida blokādes, radiofrekvenci un visbeidzot arī mugurkaula operāciju.

Taču pacientiem nevajadzētu uztraukties par to, ka vertebrologs tūlītēji  kā galveno ārstēšanas metodi piedāvās operāciju. Vidēji tikai vienam no 20 konsultētiem pacientiem tiek ieteikta operācija. Un pacientiem noteikti ir jāzina, ka, ja tiks piedāvāta un veikta mugurkaula operācija, tad tas nav sinonīms invaliditātei. Operācijas risks parasti nav lielāks par 5 - 10 %.

Svarīgi ielāgot, ka mugurkaula problēmu rezultātā var rasties daudzas blakus slimības un neizskaidrojamas sāpes dažādās ķermeņa vietās. Piemēram, deformāciju, muguras skriemeļu vai disku bojājumu rezultātā disbalansējas arī saites un muskuļi, tiek nospiesti nervi, radot iekšējo orgānu darbības traucējumus (katram no tiem ir apvalki un saites, kas no iekšpuses stiprinās pie skeleta). Sašaurinoties mugurkaula kanālam, var parādīties muguras smadzeņu bojājuma simptomi.

Nereti pacienti nevar rast izskaidrojumu sliktai dūšai un vemšanai, sāpēm sirds rajonā un pat neauglībai, bet atrisinot mugurkaula problēmas, arī šīs problēmas izzūd. Tāpēc jau laikus vajadzētu uzņemties rūpēs par muguru, profilaktiski to turēt ''formā'' un arī pēc slimības vai operācijas turpināt kustēties. Mugurai patīk ilgstoša sadarbība, tēlaini sakot, nevis sprints, bet gan garais gabals. Tā ir iespēja strādāt veselības labā un cīnīties ar cēloni, nevis – sekām.
 

Ar pirmajām muguras sāpēm noteikti nebūtu jāapmeklē vertebrologs. Sākotnēji jāapmeklē ģimenes ārsts, tad neirologs. Ja tomēr sāpes nepāriet, neskatoties uz šo speciālistu nozīmēto terapiju un sāk parādīties muskuļu vājums kājās vai rokās, pacientam gan jāapmeklē vertebrologs.