Kardiologs

Kardioloģija ir medicīnas nozare, kuras speciālisti nodarbojas ar sirds un asinsvadu sistēmas slimību pētniecību, diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi un rehabilitāciju.

Kardiologs diagnosticē sirds un asinsvadu slimības, sniedz konsultācijas pacientiem ar sirds ritma traucējumiem, paaugstinātu asinsspiedienu, paaugstinātu holesterīna līmeni, ja ģimenē ir iedzimtas sirds veselības problēmas, arī citu sirds slimību gadījumos.

Visbiežāk sirds un asinsvadu slimības attīstās slēpti, to pazīmes parādās vēlā slimības etapā. Cilvēki bieži nezina par savas slimības esamību un nomirst pēkšņi, it kā būdami pilnīgi veseli. Juzdamies veseli, viņi arī nevēršas pie ārsta. Tāpēc ārstam ne vienmēr izdodas cilvēku izmeklēt pirms nopietna sirds un asinsvadu bojājuma izveidošanās.

Kad nekavēties ar kardiologa apmeklējumu?

• ja ir spiedošas sāpes aiz krūšu kaula;
• ja ir elpas trūkums (aizdusa);
• nogurums;
• potīšu tūska;
• sirdsklauves;
• paaugstināts asinsspiediens jeb arteriālā hipertensija;
• ja analīzes liecina par paaugstinātu holesterīna un/vai cukura līmeni asinīs u.c. 

Sirds un asinsvadu slimībām ir vairāki riska faktori, kurus kontrolējot var samazināt šo slimību attīstību. Riska faktors ir trauksmes signāls, kas aicina noteikti doties pie ārsta un slimību novērst.

Riska faktori, kas visbiežāk ietekmē sirds un asinsvadu veselību, ir:

• smēķēšana;
• paaugstināts arteriālais asinsspiediens un pulss;
• paaugstināts lipīdu (taukvielu) jeb holesterīna saturs asinīs;
• paaugstināta ķermeņa masa, mazkustīgs dzīvesveids;
• paaugstināts glikozes līmenis asinīs, cukura diabēts.

Smēķēšana kombinācijā ar paaugstinātu asinsspiedienu ir visbiežākais iemesls dažādām sirds un asinsvadu slimībām. Par to, cik nelabvēlīgi uz sirds un asinsvadu veselību atsaucas smēķēšana, liecina statistikas dati: vairāk nekā puse aterosklerozes (artēriju aizkaļķošanās) gadījumu vīriešiem ir tieši saistīti ar smēķēšanu. Arī akūtas, dzīvībai bīstamas slimības – insults, infarkts, koronārā sirds slimība u.c. bieži ir saistītas ar smēķēšanas sekām.

Īpaši negatīva ietekme uz sirds un asinsvadu veselību smēķēšanai ir kombinācijā ne tikai ar paaugstinātu asinsspiedienu, bet arī ar citiem riska faktoriem: paaugstinātu holesterīna līmeni un lieko svaru vai aptaukošanos. Šāda kombinācija palielina aterosklerozes un infarkta risku.

Kā liecina Pasaules Veselības organizācijas dati, šobrīd pasaulē hipertensija skar aptuveni 1 miljardu iedzīvotāju, un paredzams, ka līdz 2025. gadam tās izplatība palielināsies par 50%. Aatgādinām, ka visos vecumos par optimālo asinsspiedienu tiek uzskatīts 120/80 mmHg. Lai izvairītos no hipertensijas, liela nozīme ir profilaksei – veselīgam dzīvesveidam un regulārām asinsspiediena un citām veselības pārbaudēm. Ja cilvēkam pastāv hipertensija un ir izrakstīti medikamenti, ir svarīgi lietot tos apzinīgi. Bieži sabiedrībā valda kļūdains uzskats, ka noteiktu laiku lietojot medikamentus, hipertensija ir izārstēta, un zāles var pārtraukt lietot. Hipertensijas gadījumā ārstēšana ir ilgstošs process, visbiežāk visa mūža garumā.

Ja sirds asinsvadu slimības, piemēram, hroniska sirds mazspēja, koronārā sirds slimība, priekškambaru mirdzēšana pastāvīgā formā, kā arī arteriālā hipertensija netiek pienācīgi ārstētas, tās, radot izmaiņas smadzeņu asinsvados un citās struktūrās, veicina arī kognitīvos traucējumus. Tas nozīmē – vājina atmiņu, valodas funkciju, vizuāli telpisko izjūtu, spriešanas spējas u.c.

Paaugstināts kopējā holesterīna līmenis asinīs – virs 5 mmol/l – ir viens no svarīgākajiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem. Paaugstinātu holesterīna līmeni asinīs sauc par hiperholesterinēmiju. Tā palielina koronārās sirds slimības, perifēro artēriju slimības un asinsvadu caurlaidības traucējumu risku. Sirds un asinsvadu slimību risks pieaug proporcionāli kopējā holesterīna līmenim asinīs un otrādi – cilvēkiem ar zemu kopējā holesterīna līmeni (<3,9 mmol/l) sirds slimības satopamas retāk. Ja zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns (ZBLH) asinīs cirkulē ļoti daudz, tas lēnām nogulsnējas uz asinsvadu sieniņām. Kopā ar citām vielām tas veido biezu, cietu nogulsnējumu – pangu. Šo procesu sauc par aterosklerozi, kas ilgtermiņā var izraisīt infarktu vai insultu.

Ja nepieciešams, kardiologs nozīmē  izmeklējumus

Daudzi sirds izmeklējumi pieejami “Veselības centrs 4” filiālēs un grupas uzņēmumos

• Lai būtu pārliecība, ka ar sirdi viss kārtībā, vismaz reizi gadā būtu vēlams veikt elektrokardiogrammu, kas atklāj problēmas sirds vadīšanas sistēmā un netieši sirds muskuļa apasiņošanu.
• Vīriešiem pēc 40 un sievietēm pēc 50 gadu vecuma reizi gadā ieteicama arī velorgometrija – elektrokardiogrāfijas pieraksts fiziskas slodzes laikā. Šī metode ļauj novērtēt sirds un asisnvadu sistēmas rekaciju fiziskas slodzes laikā, kā arī organisma izturības līmeni un agrīni diagnosticēt koronāro sirds slimību.
• Vēl viena izmeklēšanas metode ir ehokardiogrāfija, kas sniedz ziņas par sirds muskuli, sirds vārstulēm un sirds funkciju. Lai veiktu ehokardiogrāfiju, nepieciešamas speciālas ultraskaņas iekārtas – ehokardiogrāfi ar atbilstošu programnodrošinājumu un atbilstošām sektorālām zondēm. Veicot ehokardiogrāfiju, iespējams novērtēt sirds un lielo asinsvadu anatomiju, morfoloģiju, sirds dobumu izmērus un tilpumus, sirds sieniņu biezumu, kontraktilitāti, kreisā kambara sistolisko un diastolisko funkciju, kreisā kambara masu, labā kambara funkciju, sirds vārstuļu morfoloģiju un funkciju, kā arī perikardu.
• Holtera monitorēšana - 24 stundu elektrokardiogrammas (EKG) reģistrācija. Šī metode palīdz ārstam novērtēt sirds ritma traucējumus.
• 24 stundu asinsspiediena monitorēšana  - asinsspiediena svārstību noteikšanai diennakts laikā.
• Ir gadījumi, kad sirds veselības diagnostikai nepiešama tās izmeklēšana caur barības vadu jeb transezofagiālā ehokardiogrāfija – to veic “Veselības centrs 4” grupas uzņēmumā “Capital Clinic Riga”.  Transezofagiālā ehokardiogrāfija ir sirds izmeklēšana endoskopiski caur barības vadu ar ultraskaņas palīdzību, izmantojot speciālu ultraskaņas zondi, lai precīzāk vizualizētu struktūras, kas standarta ehokardiogrāfijā nav pietiekami labi izvērtējamas (piemēram, priekškambaru austiņas, sinus venosus tipa ātriju starpsienas defekts, papildstruktūras uz protezētām vārstulēm u.c.) vai arī precīzai to anatomijas un morfoloģijas izvērtēšanai (piemēram, ātriju starpsienas defekta anatomija).
• Magnētisko rezonansi (MR) sirdij veic, lai iegūtu daudzdimensionālus sirds attēlus bez jonizējošā starojuma, kas speciālistam sniedz iespēju novērtēt gan sirds struktūras, gan vārstuļu struktūras un to funkcionalitāti.
• Laboratorijas izmeklējumi – “Veselības centrs 4” laboratorija nodrošina nepieciešamās analīzes sirds veselības izvērtēšanai.