Kur palicis mans normālais asinsspiediens?

Ko darīt, ja asinsspiediena rādītāji paaugstinās? Ja asinsspiediena rādītāji ir augstāki par 140/90 mmHg, tad cilvēkam jau ir paaugstināts asinsspiediens jeb hipertensija, un ir pienācis laiks doties pie ārsta. Konsultē "Veselības centrs 4" filiāles "Juglas klīnika" kardioloģe Barbara Vītola.
 

Ko saprotam ar vārdu asinsspiediens?
 

Tas ir spiediens, ar kādu asinis “spiež” uz asinsvadu (artēriju) sienām. Nosakot asinsspiedienu, ir jāņem vērā, ka to veido divi rādītāji:  sistoliskais jeb augšējais asinsspiediens un diastoliskais jeb apakšējais asinsspiediens. Ļoti svarīgi ir zināt, ka asinsspiediena normas katram pacientam var būt dažādas un to nosaka arī esošās blakusslimības. Normāls asinsspiediens visās vecuma grupās ir 120-129/80-84 mmHg. Arī, ja paaugstināts ir tikai apakšējais jeb diastoliskais asinsspiediens – tam ir jāmeklē iemesls, kas visbiežāk ir hronisks stress.

Par augsti normālu asinsspiedienu sauc rādītājus, kas ir 130-139/85-89 mmHg, tomēr jāatceras, ka ilgstošā periodā arī šādi asinsspiediena skaitļi var ietekmēt sirds un asinsvadu funkciju. Ja asinsspiediena rādītāji ir augstāki par 140/90 mmHg, tad cilvēkam jau ir paaugstināts asinsspiediens jeb hipertensija, un ir pienācis laiks konsultēties ar ārstu, jo iemesli, kādēļ asinsspiediens paaugstinājies, var būt dažādi. Tad kopā ar ārstu jāpārrunā iespējamie iemesli un jāvienojas par tālāko taktiku un ārstēšanu.  

Asinsspiediena regulācija organismā ir sarežģīts process, un tajā ir iesaistītas vairākas orgānu sistēmas – vispirms jau sirds un asinsvadu sistēma, centrālā nervu sistēma, elpošanas sistēma, urīnizvadsistēma (nieres), arī endokrīnā sistēma, kas nodrošina hormonu balansu ķermenī, piedaloties arī asinsspiediena regulācijā. Asinsspiedienu ietekmē arī sirds muskuļa spēja sarauties un “izgrūst” noteiktu asiņu daudzumu asinsrites sistēmā. Arteriālā asinsspiediena skaitļi parāda arī to, cik elastīgi un slodzei pielāgoties spējīgi ir asinsvadi.   

Paaugstināts asinsspiediens - ko darīt?
 

Lai lemtu par piemērotāko ārstēšanu, vispirms jāsaprot, kādi ir asinsspiediena skaitļi gan no rīta, gan vakarā, to nosakot sistemātiski vairākas dienas pēc kārtas. Būtiski ir arī tas, vai cilvēkam ir vai nav sūdzības, kādas tās mēdz būt, ja asinsspiediens paaugstinās pēkšņi, piemēram, galvassāpes, reibonis, vājums, nespēks, sirdsklauves, deguna asiņošana u.c. Visbīstamākais no scenārijiem ir situācija, kad cilvēks paaugstinātu asinsspiedienu ilgtermiņā nejūt un tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka pacientam nav hipertensijas diagnozes. Kā nākamais solis ir jāsaprot, kāds iemesls ir bijis šīm asinsspiediena izmaiņām, ja tās parādījušās pēkšņi. Bieži tas ir negaidīts liels vai ilgstošs stress, bet tas var būt arī kā simptoms kādai nopietnākai slimībai, piemēram, draudošam miokarda infarktam, smadzeņu infarktam jeb insultam u.c. Parasti šādā gadījumā, kad asinsspiediena kāpums ir pēkšņs un straujš (to sauc par hipertensīvo krīzi), tiek saukta neatliekamā medicīniskā palīdzība vai cilvēks pats vēršas pie sava ģimenes ārsta vai dežūrārsta, kad arī pacients tiek izmeklēts, lai noskaidrotu iespējamo iemeslu. Īslaicīgu asinsspiediena paaugstināšanos var izsaukt arī sāpes pēc kādas traumas vai operācijas. Kā atsevišķu pazīmi ir jāmin “baltā halāta sindroms” – situācija, kad asinsspiediens paaugstinās medicīnas iestādē vai ārsta kabinetā, taču, veicot mājas mērījumus, asinsspiediens ir normas robežās. Šādā gadījumā tieši pacienta individuāli veiktie mērījumi un to pierakstīšana ir ceļš pareizā virzienā.

Pacientiem, kuriem asinsspiediens paaugstinās pakāpeniski, sākotnēji bieži vien sūdzību nemēdz būt, jo organisms piemērojas pakāpeniskajām izmaiņām, un cilvēks pats īsti paaugstināto asinsspiedienu nejūt. Tad tas visbiežāk tiek konstatēts izmeklēšanā pie ārsta, un cilvēks brīnās, kā var būt tā, ka ir augsts asinsspiediens, ja viņš jūtas labi. Arī šajā gadījumā ir vesela virkne ar iespējamiem iemesliem, kāpēc tā. Pirmkārt, būtu jāvērtē pacienta dzīvesveids - asinsspiedienu paaugstina palielināts sāls uzturs daudzumā, aptaukošanās, mazkustība, paaugstināts holesterīna līmenis un smēķēšana. Ja neviens no šiem iemesliem netiek konstatēts, jāskatās, vai nav kāda cita slimība, kas vai nu vēl nav atklāta vai ir nepietiekami kontrolēta (te jārunā par cukura diabētu un citām vielmaiņas slimībām, vairogdziedzera, nieru, plaušu, asinsvadu, hormonu regulācijas slimībām). Visbiežāk paaugstināts asinsspiediens gan tiek konstatēts kopā ar paaugstinātiem holesterīna rādītājiem, un tas būtiski maina to, kādam ir jābūt holesterīna līmenim, ja pacientam ir diagnosticēta hipertensija.   

Katrā ziņā – noteikti neatstājiet bez ievērības asinsspiediena izmaiņas, konsultējieties ar ārstu un kopīgi vienojieties par labāko risinājumu!

Uzziniet vairāk un piesakieties kardiologa konsultācijai!

Adrese: Brīvības gatve 410, 5. stāvs
Tālr.: 67136282, 29330086
E-pasts: jugla@vc4.lv