Pieteikt vizīti

Katru mēnesi vismaz trīs sāpju dienas jeb PMS. Ko darīt?

04. novembris, 2024.

Katru mēnesi vismaz trīs sāpju dienas jeb PMS. Ko darīt?

Kas ir premenstruālais sindroms?

Premenstruālais sindroms jeb PMS ir fizisku un psihoemocionālu simptomu kopums, kas parādās sievietēm nedēļu vai divas pirms menstruācijām, visbiežāk 5–11 dienas pirms menstruācijām. Katrai sievietei PMS izpausmes ir ļoti atšķirīgas, atšķiras gan simptomu izteiktība, gan ilgums, gan izpausmes. Sākoties menstruācijām, simptomu izpausme strauji samazinās. PMS pilnībā izzūd tikai iestājoties grūtniecībai, laktācijas laikā un menopauzē. Ir zināmi un aprakstīti vairāk nekā 150 PMS fiziski un psihoemocionāli simptomi, tomēr biežāk dominē tikai viens vai vairāki.

PMS iemesli jeb etioloģija nav skaidri zināma

Agrāk tika uzskatīts, ka PMS nosaka estrogēna un progesterona līmeņa izmaiņas menstruālā cikla laikā, tomēr ir pierādīts, ka PMS izpausmes nosaka nevis šo hormonu līmenis, bet gan ģenētiski predisponēta pastiprināta jutība pret abu hormonu ikmēneša svārstībām. Progesterons un estrogēns ietekmē serotonīna līmeni asinīs, un sievietēm ar PMS tieši luetālās fāzes laikā ir konstatēts zemāks serotonīna līmenis. Serotonīns ir hormons, kas regulē mūsu sajūtas un garastāvokli.

Visas sievietes, kas sūdzas par fiziskiem un psihiskiem simptomiem pirms menstruācijām, ir obligāti jāizmeklē, lai izslēgtu citas slimības (piemēram, anēmiju, vairogdziedzera disfunkciju u.c.).

Pasaulē PMS diagnostikai izmanto Abrahama klasifikāciju.

Neiroemocionālās grupas:

A – 80% sievietes pirms mēnešreižem kļūst nervozas, viegli aizkaitināmas, parasti ir krasas garastāvokļa izmaiņas.  

D – 20% sievietes ir depresīvas, raudulīgas.

PMS norisi smagā formā dēvē par premenstruāli disforisko sindromu (PMDS), kas tiek uzskatīts par psihiatrisku diagnozi.

Vielmaiņas traucējumu grupas:

C – Būtiski pieaug apetīte.

H – Šīs grupas sievietēm ir izmaiņas ūdens un sāļu vielmaiņā, ir pastiprināta tūskainība un šķidruma aizture.  

Kuras sievietes ir PMS riska grupā?

PMS attīstībai riska grupā noteikti ir sievietes, kurām pašām vai ģimenē ir bijuši radinieki ar psihiski depresīviem traucējumiem. PMS simptomu izpausme tieši pēc dzemdībām var kļūt izteiktāki un intesīvāki, nekā tas bija iepriekš. Pēcdzemdību depresija rada risku PMS, savukārt PMS paaugstina risku pēcdzemdību depresijai.

PMS terapija

Ņemot vērā, ka PMS etioloģija nav īsti līdz galam skaidra, terapija pamatā ir simptomātiska, psihoterapeitiska un izglītojoša. Tā ietver holistisku pieeju, kur nozīme ir visam – gan uzturam, fiziskajām aktivitātēm, psihoemocionālajai labsajūtai, vitamīnu un mikroelementu līmenim, gan nepieciešamības gadījumā optimālai medikamentozajai terapijai. Katrai sievietei, kura sastopas ar PMS, ieteicams atrast savu uzticamības ārstu, lai varētu kopā pēc iespējas kompleksāk risināt šo problēmu.

Mūsu ārsti Jums palīdzēs!

 
Ginekoloģes, dzemdību speciālistes:

 - Dr. Evita Biseniece >>

 - Dr. Vineta Volkoviča >>
 

Uzziniet vairāk un piesakieties!
Tālr.: 67136282, 29330086
E-pasts: jugla@vc4.lv