Kas jāzina par vēnu izmeklēšanu?
19. decembris, 2022.
Kad būtu jāveic kāju vēnu izmeklējums?
Ja jūti smaguma sajūtu, smeldzošas sāpes kājās, ja nomoka tūska vai pat krampji (īpaši naktīs), tas var liecināt par kāju vēnu problēmām. Ārēji redzamu simptomu var arī nebūt. Tādēļ ir svarīgi noteikt, kāds ir iemesls šīm sūdzībām. Uztici kāju vēnu slimību diagnostiku un ārstēšanu "Veselības centrs 4" filiāles "Juglas klīnika" ķirurģei ar specializāciju fleboloģijā Anastasijai Vaļukai un asinsvadu ķirurgam, flebologam Rūdolfam Ligeram.
Atceries! Pie ārsta flebologa ieteicams doties, ja sajūti un novēro šādus simptomus:
- pietūkums potīšu un apakšstilbu rajonā;
- smaguma sajūta, nogurums, tirpšana un sāpes kājās (piemēram, vakaros);
- izmaiņas ādas pigmentācijā, krampji apakšstilbos (naktīs), dedzināšanas sajūta, nieze, ekzēma un nedzīstošas čūlas;
- kapilāru zīmējuma parādīšanas (kā zirnekļu tīkls);
- paplašinātu vēnu, vēnu mezglu un reljefa veidošanās;
- ilgstoši nedzīstošas čūlas posmā starp pēdu un ceļa locītavu.
Kam visbiežāk ir vēnu veselības problēmas?
Vēnu problēmas biežāk ir sievietēm, bet pēdējā laikā arvien biežāk arī vīriešiem. Tiek lēsts, ka drīz vien reti kuram izdosies izvairīties no vēnu nepietiekamības, jo kāju vēnu slimības pēdējos gados sastopamas arvien biežāk, un tās sāk dēvēt par „civilizācijas slimību”. Lielā mērā to nosaka mūsu dzīvesveids. Sēdošs darbs vai gluži pretēji- stāvēšana visu laiku kājās, mazkustīgs dzīvesveids un liekais svars, neērti apavi– tas viss diemžēl ar laiku var radīt vēnu nepietiekamību.
Kā nosaka vēnu slimības?
Lai novērtētu kāju vēnu stāvokli, jāveic duplekssonogrāfija, kad ar ultraskaņas palīdzību tiek novērtētas gan virspusējās, gan dziļās vēnas. Izmeklējuma laikā pacients stāv uz speciāla paaugstinājuma, un ārsts, izmantojot īpašu ultrasonogrāfijas iekārtu ar zondi, uzliekot uz tās gelu, aplūko abu kāju vēnas, izvērtē, vai asinis plūst netraucēti (vai nav trombu), vai nav vērojams reflukss (venozo asiņu atpakaļplūsma, kas rodas bojātu vārstuļu dēļ), kāds ir to funkcionālais stāvoklis. Duplekssonogrāfija palīdz diagnosticēt varikozās vēnas, venozo asiņu atteces traucējumus, venozo maspēju. Jāatceras, ka liela nozīme ir tam, ar kādu iekārtu izmeklējums tiek veikts – ja tās ir jaunākās paaudzes ultrasonogrāfijas iekārtas, tad izmeklējums būs informatīvāks un diagnoze precīzāka.
Ar dupleksultrasonogrāfiju veic:
- kāju un roku dziļās un virspusējās venozās sistēmas izmeklēšanu;
- venozo trombožu diagnostiku un novērošanu dinamikā;
- iedzimto venozo patoloģiju diagnostiku;
- nepietiekamo vēnu posmu un perforanto vēnu noteikšanu.
Bez duplekssonogrāfijas ir vēl vairākas citas diagnostikas metodes, ko izmanto vēnu izmeklējumiem, piemēram, datortomogrāfiskā flebogrāfija, magnētiskās rezonanses venogrāfija (MRV). Ar to iespējams izvērtēt dziļo vēnu trombozes plašumu, redzēt visu dziļo vēnu sistēmu kopumā, diagnosticēt iedzimtas venozās patoloģijas. Halogēngaismas ierīci - transiluminatoru izmanto virspusējo vēnu, asinsvadu tīklojuma precizēšanai- to lieto arī precīzākai un efektīvākai skleroterapijas veikšanai, kā arī vēnu iezīmēšanai pirms operācijām.
Kas notiek pēc vēnu izmeklējuma?
Izvērtējot izmeklējumu rezultātus, flebologs nosaka turpmāko taktiku – ja vēnas ir veselas, var ieteikt, kā par tām rūpēties profilakstiski un kā veicināt tūskas mazināšanos, piemēram, veicot limfodrenējošas masāžas vai valkājot atbilstošas un individuāli pielāgotas kompresijas zeķes, ikdienā ieviest vairāk fizisko aktivitāšu, var ieteikt fizioterapiju, fizikālo terapiju u.c. Ja ir konstatēta vēnu mazspēja, ārsts ieteiks katram individuāli vispiemērotāko ārstēšanas metodi.