header
header

Ādas izmaiņas grūtniecības laikā

Grūtniecības laikā sievietes organismā notiek dažādas hormonālas, imunoloģiskas, vielmaiņas un asinsvadu izmaiņas, kuras var ietekmēt sievietes ādu un citus orgānus, skaidro "Juglas klinika" dermatoveneroloģe Kristīne Poiša 

Ādas izmaiņas grūtniecības laikā skar vidēji 90% sieviešu. Tās var būt fizioloģiskas, specifiskas vai jau esošas slimības, kuras var pozitīvi vai negatīvi ietekmēt gaidību laiks. Lai gan lielākā daļa ādas izmaiņu ir labdabīgas un izzūd līdz ar pēcdzemdību periodu, tomēr dažreiz tās var apdraudēt arī mātes un bērna dzīvību, tāpēc to dēļ nepieciešama pirmsdzemdību uzraudzība.

PIGMENTĀCIJA

Pigmentācijas pārmaiņas ir viena no agrīnākajām ādas izmaiņām, un tās piedzīvo gandrīz ikviena sieviete grūtniecības laikā. Pigmentācijas veidošanās iemesli jeb patoģenēze līdz galam vēl nav izprasta, tā tiek saistīta ar melanocītu (šūnu, kas atbild par ādas pigmentāciju) stimulāciju, kas notiek paaugstināta estrogēna un progesterona ietekmē, lai gan ir pierādīts, ka pigmentācijas izmaiņas notiek agrīnas grūtniecības laikā vēl pirms alfa melanocītu stimulējošā hormona līmeņa paaugstināšanās asinīs, kas notiek vēlīnā grūtniecības laikā. 

Melazma jeb hloazma ir neregulāras formas, labi norobežoti, tumši brūnas pigmentācijas plankumi visbiežāk pieres, vaigu, virslūpas vai kakla rajonā. Tā skar vidēji 45-75% sieviešu grūtniecības laikā. Arī dzimumzīmes, rētas, vasarraibumi var kļūt tumšāki. Ja sieviete grūtniecības laikā pamana kādas dzimumzīmes izmaiņas - tā kļūst lielāka, tumšāka, asimetriska, strauji aug, noteikti vajag doties pie dermatologa to pārbaudīt, jo šajā laikā var straujāk augt ne tikai labdabīgie, bet arī ļaundabīgie ādas veidojumi.

STRIJAS

Strijas parādās vidēji 90% grūtnieču, sākot ar sesto vai septīto mēnesi, un parasti sagādā milzums raižu, jo, lai arī pēc dzemdībām tās kļūst gaišākas un ne tik izteiktas, tomēr nekad nepazūd. Visbiežāk tās veidojas uz vēdera, krūtīm, augšstilbiem, bet var būt arī muguras lejasdaļā, uz sēžas, gurniem un augšdelmiem (sk. 3. att.). Striju veidošanos ietekmē multipli faktori -ādas iestiepums, virsnieru garozas hormoni un ģenētika, kas veicina kolagēna plīsumus dermas audos. Ir pierādīta nepārprotama saistība starp strijām grūtniecības laikā un jau esošām strijām uz krūtīm un apakšstilbiem. Liels svara pieaugums grūtniecības laikā arī ir riska faktors.

Striju izskatu var mēģināt uzlabot pēcdzemdību periodā, pielietojot dažādas skābes, dermabrāziju, krēmus, kuru sastāvā ir retinoīdi, un lāzerterapiju.

ASINSVADU IZMAIŅAS

Hipofīzes, virsnieru un placentas izdalīto hormonu palielinātās sekrēcijas ietekmē dažādi asinsvadu augšanas faktori stimulē asinsvadu augšanu un to izmaiņas. Estrogēni un citi faktori izraisa asinsvadu paplašināšanos un nestabilitāti.

Zirnekļveida asinsvadi jeb angiomas var parādīties kā paplašināti kapilāri visbiežāk uz sejas, kakla, krūškurvja vai rokām. Parasti tie rodas otrajā līdz piektajā grūtniecības mēnesī. Var rasties arī paplašināti virspusēji kapilāri uz kājām. 90% šādu izmaiņu pazūd trešajā mēnesī pēc dzemdībām, bet, ja ne, šādus kapilārus efektīvi var novērst ar lāzerterapiju vai skleroterapiju.

Grūtniecības laikā palielinās estrogēna daudzums asinīs, tāpēc vidēji 30% gadījumu var novērot plaukstu apsārtumu jeb palmāru eritēmu.

NIEZE

Nieze bez jebkāda patoloģiska iemesla var skart līdz pat 20% sieviešu grūtniecības laikā. Biežāk sastopamās niezošās vietas ir galvas āda, dzimumorgānu rajons un trešā trimestra laikā vēdera āda. Pacientēm ar vispārēju jeb ģeneralizētu niezi jānovērtē grūtniecības intrahepātiskā holestāze - aknu darbības traucējumi, kas rodas, uzkrājoties un pasliktinoties žults izdalei no aknām, radot komplikācijas gan mātei, gan mazulim. Šajā gadījumā nieze visbiežāk parādās otrā trimestra beigās vai trešajā trimestrī, sākas uz plaukstām un pēdām un pastiprinās naktīs, pēc tam izplatās pa visu ķermeni. Vēlāk var pievienoties arī ādas dzelte. Tai nav raksturīgi nekādi primāri izsitumi uz ķermeņa.

Nieze ir biežs simptoms dažu citu specifisku grūtniecības dermatožu gadījumā. Tādas slimības ir grūtnieču herpes (pemphigoid gestation is), niezošs fol iku līts, pustulāra psoriāze. Arī citām dermatozēm ir raksturīgi niezoši izsitumi, pūšļi vai strutaini veidojumi ādā.

MATI

Grūtniecības otrajā pusē estrogēna un androgēno hormonu ietekmē pagarinās mata augšanas un samazinās izkrišanas fāzes ilgums, tāpēc mati var šķist biezāki, taču pēc dzemdībām šis īpatsvars var mainīties un var novērot pastiprinātu matu izkrišanu līdz pat 15 mēnešiem ilgi. Pēc tam matu augšanas fāzes normalizējas, bet tie var nekad vairs nebūt tik biezi kā agrāk. To sauc par telogēno matu izkrišanu, un parasti tā notiek vienmērīgi pa visu galvas ādu, īpaši deniņu rajonā.

Palielinoties olnīcu un placentas izstrādātajiem androgēnajiem hormoniem, var rasties hirsutisms -pastiprināta matu augšana uz sejas, rokām, kājām un muguras. Parasti sešu mēnešu laikā pēc dzemdībām tie pazūd.

NAGI

Grūtniecības laikā nagi var augt ātrāk, bet tie var būt trauslāki. Var parādīties arī dažādas labdabīgas pārmaiņas - rievas, tumšākas līnijas jeb melanonīhija, tie var nedaudz atcelties no naga gultnes.

ĀDAS DZIEDZERU DARBĪBA

Pastiprināta ekrīno sviedru dziedzeru, kuri atrodas visvairāk pēdu, galvas ādā un arī uz pārējā ķermeņa, darbība visbiežāk novērojama trešā trimestra beigās, un tā var izraisīt hiperhidrozi jeb pārmērīgu svīšanu, dishidrotisku ekzēmu - ar ūdeni pildītu, niezošu izsitumu parādīšanos uz plaukstām un pēdām vai miliāriju - nosprostotus sviedru diedzeru izvadkanālus, kas izpaušas kā virsusēji, ar šķidrumu pildīti pūslīši. Savukārt apokrīno dziedzeru, kuri atrodas padusēs un cirkšņos, darbība var tikt samazināta, taču pēc dzemdībām tā atjaunojas.

Tauku dziedzeru aktivitāte var pastiprināties trešajā trimestrī, bet tās ietekme uz akni jeb pinnēm irvariabla.

CITAS SLIMĪBAS

Grūtniecības laikā var saasināties vai, tieši pretēji -mazāk dot paasinājumus dažādas jau iepriekš esošas ādas slimības. Alerģisks kontaktdermatīts, hidradeni-tis suppurativa jeb iekaisīgi bojājumi cirkšņu, padušu rajonā var mazināties, jo tiek samazināta apokrīno dziedzeru funkcija. Arī psoriāze grūtniecības laikā visbiežāk samazinās, nevis paasinās. Grūtniecības laikā biežāk var attīstīties sēnīšu izraisīts maksts gļotādas iekaisums jeb kandidas vaginīts, herpes vai papilomas vīrusa izraisīti ādas bojājumi, kā arī saasināties sistēmiskā sarkanā vilkēde un der-matomiozīts.

Vairāk lasiet portāla "Ārsts.lv" 2020.gada izdevumā